Jau kādu laiku Valsts Ieņēmumu dienests visiem grāmatvežiem (tie esot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekti) ir uzlicis par pienākumu pēc noteiktām pazīmēm “nostučīt” savu klientu darījumus.
Vai Jūs zināt, kādas ir šīs pazīmes?
#1 Klients ir saistīts ar personām, ar kurām Latvijas bankās ir pārtraukta sadarbība
#2 Privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi
#3 Persona dibina vairākus vienas personas uzņēmumus
#4 Ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām
#5 Nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu
#6 Darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību)
#7 Privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 40 000 eiro vai vairāk
#8 Izvairīšanās no nodokļu nomaksas
#9 Par darījumiem klients sniedz nereālus, juceklīgus vai pretrunīgus skaidrojumus
#10 Konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām
#11 Problēmas ar klienta identifikāciju – klients nevēlas sniegt parasto identifikācijas informāciju vai sniedz to minimālos apjomos, vai sniedz fiktīvu informāciju, grūti vai par dārgu maksu pārbaudāmu, neiesniedz personas apliecinošu dokumentu kopijas, deklarētais patiesā labuma guvējs neatbilst īstenajam
#12 Klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus (kuriem pašiem vai atsevišķiem to noteikumiem nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa)
#13 Neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme
#14 Darījumos iesaistītajām personām ir viena adrese
#15 Aizdomīgs darījums, kurā ir iesaistīta sabiedriskā organizācija, sabiedrisko organizāciju apvienība vai nevalstiskā organizācija (biedrība vai nodibinājums)
Kā redzat, aizdomīgo darījumu pazīmes ir visai neskaidras un viegli pārprotamas…
No vienas puses, ir saprotama vajadzība izskaust ēnu ekonomiku un aizdomīgus darījumus.
No otras puses, šīs prasības tomēr ir pretrunā ar grāmatvedības ētiku. Esam pārliecināti, ka uzņēmuma vadītājam grāmatvedis ar laiku kļūst par tādu pat uzticības personu kā viņa ģimenes ārsts, advokāts vai psihoterapeits. Klientam par ikvienu no šiem profesionāļiem ir jābūt pārliecībai, ka tie neizpaudīs konfidenciālu informāciju un
nenostučīs pie pirmās iespējas.
Tāpēc prātīgi rīkojas tie ārpakalpojumu grāmatveži, kas jau sākumā rūpīgi izvērtē ikvienu klientu, lai pēc sadarbības līguma parakstīšanas varētu viens otram pilnībā uzticēties.
P.S. Savukārt nākošajā reizē parunāsim par to, ko darīt, ja uzņēmumam ticis bloķēts konts. Uz atkalredzēšanos internetā!