Ir varbūt prestiži, bet noteikti ne viegli mūsdienās būt par valdes locekli kādā Latvijas uzņēmumā… Jo īpaši situācijā, kad bizness cieš zaudējumus vai ir jau bankrotējis.
Jūs jau noteikti zināt par Nevainīguma prezumpciju, vai ne?
“Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Tiesājamajam nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas šaubas par tiesājamā vainu tiesai jāvērtē par labu tiesājamajam.”
Aizmirstiet to! Ar valdes locekļiem ir pavisam cita situācija. Tiem atbildība neiestājas vienīgi tad, ja tiek pierādīts, ka attiecīgajā situācijā tie ir pieņēmuši uzņēmumam tajā brīdī izdevīgāko lēmumu. Šeit pat nav runa par to, bijusi tīša ļaunprātība vai ne.
#1 Maksātnespējas administrators var piedzīt zaudējumus
LR Komerclikuma 169. pants nosaka, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Valdes locekļa pamatuzdevums ir vadīt uzņēmumu, pieņemt lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību un tā nākotnes attīstību.
Līdz ar to bieži ir grūti paredzēt, kā katrs konkrētais lēmums var ietekmēt uzņēmuma darbību nākotnē, jo valde lēmumu pieņemšanā vadās no subjektīvā skatījuma un pieredzes. Visa uzņēmējdarbība jau ir saistīta ar zināmu risku, īpaši valdes.
No likuma burta izriet, ka no valdes locekļa tiek prasīta atbildība par kļūdām, kuras, iespējams, būtu izdarījis arī jebkurš cits krietns un rūpīgs saimnieks. Tas nozīmē: ja valdes loceklis ar savu darbību ir novedis uzņēmumu līdz maksātnespējai un par to ir ierosināts maksātnespējas process, tad administrators ir tiesīgs griezties tiesā pret konkrēto valdes locekli un lūgt tiesu piedzīt no tā uzņēmumam nodarītos zaudējumus. Šis pants ļoti bieži tiek izmantots, lai vērstos pret valdes locekļiem par to lēmumiem.
#2 Visi uzņēmuma valdes locekļi atbild solidāri
Komercsabiedrībās, kurās ir vairāki valdes locekļi, te visi ir atbildīgi solidāri – piemēram, VID administratīvo sodu par gada pārskatu neiesniegšanu noteiktajos termiņos saskaņā ar LR Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto uzliek visiem valdes locekļiem, nevis vienam.
Piemēram, ja naudas sods ir EUR 140 un komercsabiedrībai ir trīs valdes locekļi, sodīti ar EUR 140 tiks visi trīs.
#3 VID uzrēķināto soda naudu var piedzīt no valdes locekļa
Pret valdes locekli var celt prasību par likuma pārkāpumiem, ja šīs rīcības rezultātā ir radušies zaudējumi sabiedrībai. Tiesiskā valstī nevar tikt akceptēta situācija, ka juridiskas personas aizsegā fiziska persona apzināti veic prettiesiskas darbības, neuzņemoties atbildību par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.
Sabiedrībai, veicot jebkuru darbību, ir pienākums ievērot likumus, tāpēc valdes locekļiem, kuru pienākums ir vadīt sabiedrību, ir pienākums arī nodrošināt, ka sabiedrība nepārkāpj likumu un normatīvo aktu noteikumus.
Sabiedrībai ir jāievēro likums „Par grāmatvedību”, Darba likums, nodokļu likumi, Komerclikums u.t.t. Ja valde, vadot sabiedrību, pamanās pārkāpt kādu no likumu un normatīvo aktu noteikumiem un tā rezultātā tai rodas zaudējumi, par šādu rīcību valdes loceklis ir atbildīgs personīgi.
Piemēram, ja valdes loceklis nepilda vai, pareizāk sakot, nenodrošina LR likuma “Par grāmatvedību” 2.panta noteikumus par to, ka uzņēmuma pienākums ir pareizi kārtot grāmatvedību un saglabāt saimniecisko darījumu apliecinošo dokumentu oriģinālus un šo noteikumu neizpildes dēļ Valsts Ieņēmumu dienests sabiedrībai uzliek par pienākumu veikt maksājumus, no valdes locekļa var prasīt atlīdzināt sabiedrībai nodarītos zaudējumus – to VID lēmumā noteikto summu, kuru sabiedrībai ir jāiemaksā valsts budžetā.
#4 Var prasīt zaudējumu atlīdzināšanu par šaubīgiem darījumiem
Valdes locekļi atbild ne tikai par likumu un normatīvo aktu pārkāpumiem, bet arī par tādu darbību, kas formāli atbilst likumam, bet kas nav finansiāli izdevīga sabiedrībai. To nosaka Komerclikums.
Uz šī likuma pamata var celt prasības pret valdes locekli par formāli likumam atbilstošu rīcību, piemēram, īpašuma pārdošanu, līguma slēgšanu, kādas darbības neveikšanu, piemēram, par prasības necelšanu, kas nav saprātīga, saimnieciski izdevīga, ir ļoti riskanta vai kā citādi rada zaudējumus sabiedrībai.
Taču ne vienmēr rīcība, kas pirmajā mirklī šķiet nesaimnieciska rīcība, vienmēr tāda ir. Piemēram, prasības necelšana pret sabiedrības parādnieku, lai atgūtu naudas līdzekļus, varētu atzīt par nesaimniecisku rīcību, taču, ja parādnieks ir faktiski maksātnespējīgs, prasības celšana varētu radīt tikai papildus izdevumus un nedot nekādu finansiāli pozitīvu rezultātu.
#5 Nodokļu parāds virs 21,5 tūkstošiem var tikt piedzīts personiski
Kopš 2015.gada 1.janvāra ir spēkā izmaiņas likumā [“Par nodokļiem un nodevām”,
](http://likumi.lv/doc.php?id=33946)
kas piešķīra Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) tiesības turpmāk par uzņēmuma nodokļu parādu vērst parādu piedziņu pret tā valdes locekļiem, ja šie nodokļu parādi ir izveidojušies laikā, kad persona atradās valdes locekļa amatā un izpildās visi uzskaitītie kritēriji:
- nodokļu parāda summa pārsniedz 50 minimālās algas (šobrīd – 21 500 eiro);
- lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots uzņēmumam;
- pēc nodokļu parāda veidošanās uzņēmums atsavināja savus aktīvus attiecīgām (Maksātnespējas likuma izpratnē) personām;
- Valsts Ieņēmumu dienests ir sastādījis aktu par nodokļu parāda piedziņas neiespējamību no paša uzņēmuma;
- Uzņēmuma valde nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Lai VID rastos tiesības uzsākt procesu pret valdes locekli, ir jākonstatē visi iepriekšminētie apstākļi. Trīs mēnešu laikā no akta par piedziņas neiespējamību sastādīšanas dienas VID brīdina juridisko personu un attiecīgo valdes locekli vai valdes locekļus par procesa uzsākšanu. Valdes loceklim ir tiesības viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas iesniegt VID dokumentus, kas apliecina, ka konkrētais valdes loceklis nav atbildīgs par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem.
#6 Maksātnespējas administrators var atcelt darījumus
No 2015. gada janvāra gadījumā, ja uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, maksātnespējas administratoram ir pienākums izvērtēt uzņēmuma darījumu pamatotību saskaņā ar Maksātnespējas likuma 96. pantu.
Gadījumā, ja administrators konstatē, ka 3 gadu laikā pirms komercsabiedrības maksātnespējas pasludināšanas ir veikti darījumi, kā rezultātā komercsabiedrība tika novesta līdz maksātnespējai, administrators ir tiesīgs griezties tiesā un pieprasīt atcelt darījumu un valdes loceklim atlīdzināt uzņēmumam nodarītos zaudējumus. Ir pieredzēti vairāki šādi gadījumi.
#7 Atbildība par “nozaudētiem” dokumentiem
Likumdevējs meklē iespējamos variantus, lai samazinātu negodprātīgus uzņēmējus un, diemžēl, tā rada papildu stresu godīgiem uzņēmējiem.
Kopš 2015. gada 1. marta spēkā ir spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, kas nosaka obligātu prasību, kas jāievēro valdes locekļiem.
Proti, maksātnespējīgas komercsabiedrības valdes locekļiem personīgi jāatbild par kreditoru prasījumiem, ja administratoram netiek nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādi, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Tas nozīmē: ja nav grāmatvedības dokumentu, kas pierāda darījumu pamatotību, administrators var pieņemt, ka valdes loceklis vai valdes locekļi ir darbojušies prettiesiski un izsaimniekojuši uzņēmuma mantu, kā rezultātā komercsabiedrība kļuvusi maksātnespējīga. Attiecīgi valdes locekļiem no saviem līdzekļiem šādā gadījumā būs jāatlīdzina uzņēmuma kreditoriem nodarītie zaudējumi.
Ja negribas riskēt
Ja šo visu izlasot, samazinās Jūsu vēlme sākt uzņēmējdarbību vai Jūs sākat izskatīt iespējas piesaistīt valdes locekļa amatam kādu Bulgārijas pilsoni, tad varam nomierināt – līdz šim brīdim no valdes locekļiem personiski piedzītu nodokļu parādu gadījumu vēl nav bijis. Tomēr uzmanīties vajadzētu.
Un vēl kas… Valdes sēdes norisi un pieņemtos lēmumu iesaku dokumentēt. Katram gadījumam.
Vienmēr pastāv iespēja atteikties no valdes locekļa amata. Vēl cita iespēja, lai izvairītos no atbildības, ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību zaudējumu gadījumā.
Lai Jums izturība, ieņemot godpilno valdes locekļa amatu!
P.S. Ja vien neiebilstat, nākamajā vēstulē pastāstīšu, kā tad īsti novērtēt Jūsu darījuma partneru uzticamību, lai “neuzrautos” uz PVN uzrēķiniem no VID puses.
Tiekamies internetā!