Praksē ir novērots, ka īpaši Covid 19 izraisītās ekonomiskās krīzes ietekmē, ļoti daudzi uzņēmēji savā saimnieciskajā darbībā praktizē skaidras naudas apriti, nepadomājot par ierobežojumiem un sekām, kādas var radīt šāda neapdomība.
LR likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pants nosaka ierobežojumus skaidras naudas apritē un tā pirmā daļa skan:
Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 euro. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Praksē par šo ierobežojumu neievērošanu paredzēta ievērojama administratīvā atbildība, kā arī tas ir būtisks AML jomas risks.
Būtiskākās saimnieciskās operācijas, kad skaidras naudas aprites regulējums netiek ievērots vai cēloņsakarā noved pie neievērošanas arī saistībā ar AML jautājumiem ir sekojošas:
- Aizņēmumu no dalībniekiem saņemšana skaidrā naudā;
- Aizņēmumu atgriešana dalībniekiem skaidrā naudā;
- Dividenžu izmaksa dalībniekiem skaidrā naudā;
- Būtiski pirkumi ar skaidras naudas avansa norēķinu palīdzību skaidrā naudā;
- Pamatkapitāla palielināšana ar skaidras naudas iemaksu;
Lai mazinātu riskus, aicinām uzņēmējus saimniecisko darbību organizēt tā, lai maksimāli mazinātu skaidrās naudas apriti tajā, ja vien tā nav saimnieciskās darbības ikdiena – piemēram saistībā ar preču mazumtirdzniecību veikalā.