Uzņēmuma pāreja – vai pastāv risks no VID?

Īpaši šodienas ekonomiskās krīzes apstākļos uzņēmējam nākas domāt, kā restrukturizēt savu komercdarbību, lai varētu strādāt tālāk, tiklīdz Covid 19 izraisītā krīze beigsies. Bieži vien uzņēmēji šādos restrukturizācijas procesos, kuri bieži vien ir veikti pat objektīvu apstākļu pēc, aizmirst par vienu ļoti svarīgu aspektu – tādu lietu kā “uzņēmuma pāreja” un sekām kādas tā var radīt.

Uzņēmumu pāreju reglamentā LR “Komerclikums” 20.pants, kurš skan:  

• Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri.
• Uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas gadījumā uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošie prasījumi un citas tiesības pāriet uz uzņēmuma ieguvēju.
• Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

Praksē uzņēmuma pāreja tiek konstatēta un to izmanto arī VID, nenomaksāto nodokļu piedziņai par uzņēmumu no iegūstošā uzņēmuma un tas vairums gadījumu uzņēmējiem ir nepatīkams pārsteigums. Praktiski uzņēmuma pāreju var konstatēt sekojošos gadījumos, ja izpildās apstākļu kopums:

• Iegūstošais uzņēmums reģistrēts tajā pašā adresē kur uzņēmums;
• Iegūstošais uzņēmums saimniecisko darbību veic tajās pašās telpās un tajā pašā nozarē kur darbojās uzņēmums;
• Iegūstošam uzņēmumam ir tā paša īpašnieku struktūra un valde;
• Iegūstošais uzņēmums ir saglabājis to pašu identitāti, tajā skaitā mājas lapu, preču zīmi un publikācijas publiskajā telpā, ko veica uzņēmums
• Vairums darba ņēmēju ir pārgājuši uz iegūstošo uzņēmumu;