Īpaši šodienas ekonomiskās krīzes apstākļos uzņēmējam nākas domāt, kā restrukturizēt savu komercdarbību, lai varētu strādāt tālāk, tiklīdz beigsies drastiskā inflācijas ieteme uz saimnieciskajiem procesiem ekonomikā un un atsāksies ekomikas augšupeja. Bieži vien uzņēmēji šādos restrukturizācijas procesos, kuri bieži vien ir veikti pat objektīvu apstākļu pēc, aizmirst par vienu ļoti svarīgu aspektu – tādu lietu kā “uzņēmuma pāreja”, neizprot to un nerēķinās sekām kādas tā var radīt.
Uzņēmumu pāreju reglamentā LR “Komerclikums” 20.pants, kurš nosaka:
- Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri.
- Uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas gadījumā uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošie prasījumi un citas tiesības pāriet uz uzņēmuma ieguvēju.
- Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.
Praksē uzņēmuma pāreja tiek konstatēta un to ar vien biežām, lai papildinātu valsts kasi īpaši budžeta deficīta apstākļos izmanto arī VID, nenomaksāto nodokļu piedziņai par uzņēmumu no iegūstošā uzņēmuma un tas vairums gadījumu uzņēmējiem ir nepatīkams pārsteigums, jo uzņēmēji iepriekš nav izvērtējuši to un ņēmuši vērā. Iesakām šo uztvert ļoti nopietni, jo vairums gadījumos, tas tiek aptverts tikai pēc notikušā konstatācijas no VID puses. Praktiski uzņēmuma pāreju var konstatēt sekojošos gadījumos, ja izpildās šāds vai tamlīdzīgs apstākļu kopums:
- Iegūstošais uzņēmums reģistrēts tajā pašā adresē kur iepriekšējais uzņēmums;
- Iegūstošais uzņēmums saimniecisko darbību veic tajās pašās telpās un tajā pašā nozarē kur darbojās uzņēmums;
- Iegūstošam uzņēmumam ir tā paša īpašnieku vai to tuvu radinieku struktūra un valde;
- Iegūstošajam uzņēmumam īpašnieku un valdes struktūra pēc kāda laika pusgads – līdz trīs gadi ir tāda pati kā iepriekšējam uzņēmumam, kas nozīmē, ka faktiski iegūstošais uzņēmums ir bijis reģistrēts uz “Mūļiem” un par to draud tiesiska atbildība;
- Bijušais īpašnieks vai valdes loceklis pārgājis darba attiecībās ar iegūstošo uzņēmumu, pirmšķietami pat neietekmīgā amatā, kurš nepieņem nekādus lēmumus;
- Iegūstošais uzņēmums ir saglabājis to pašu identitāti, tajā skaitā mājas lapu, preču zīmi – pat slēdzot par to nomas līgumu un publikācijas publiskajā telpā, ko veica iepriekšējais uzņēmums;
- Vairums darba ņēmēju ir pārgājuši uz iegūstošo uzņēmumu;
- Iegūstošais uzņēmums sadarbojas ar tiem pašiem vai vismaz lielā daļā tiem pašiem pircējiem un preču piegādātājiem;
- Iegūstošais uzņēmums īsi pēc darbības uzsākšanas nopērk daļu aktīvu – arī par tirgus cenām, tajā skaitā preču noliktavas atlikumus no iepriekšējā uzņēmuma;
- Pēkšņi parādošies šķīrējtiesas spriedumi dažādu augstāk minēto šo apstākļi attaisnošanai par labu iegūstošajam uzņēmumam;
Ja Jums nepieciešama konsultācija par šāda veida jautājumiem objektīvā risku izvērtējumā, vai arī palīdzība ikdienas grāmatvedības jautājumu kārtošanā, lūdzu piesakieties mūsu mājas lapā un saņemsiet izdevīgu sadarbības piedāvājumu no mūsu grāmatvežu komandas.